Strāva #3

Literatūras žurnāla “Strāva” trešais numurs veltīts feminisma un dzimtes problemātikai, kā arī dzimtes attiecībām ar varu. Numurs veidots neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tajā publicēti vairāki kara sākumā tapuši ukraiņu dzejnieku dzejoļi. Galvenā redaktore – Anna Auziņa, numura fotogrāfe – Ieva Viese-Vigula.

 Redakcijas slejā Anna Auziņa raksta: “Pašlaik Ukrainā notiekošais ir tās pašas varas galējās izpausmes, no kurām apspiestas grupas cieš arī (relatīva) miera laikos: militārisms, cietsirdība un pārmantots ļaunums, vāji maskēts ar vērtībām un lozungiem, bieži saistās ar agresīvu maskulinitāti, kas tiecas dominēt pār citām identitātēm. [..] Ir cilvēcīgi rakstniekam, māksliniekam šādā laikā sajust bezspēcību un apklust; cilvēcīgajam ir ārkārtīgi daudz dažādu šķautņu, un ir arī ārkārtīgi nepieciešams vairot un izplatīt visdažādāko cilvēcisko. “Ja mēs neuzdrīkstamies būt dāsni, ja mēs neuzdrīkstamies dalīties ar citiem savā redzējumā, pasaule no tā kļūs nabagāka,” raksta Tūrila Moi. “Kad lasītāja jūt, ka grāmata patiešām uzrunā viņu, viņa jūtas mazāk vientuļa šajā pasaulē. Literatūra uztur cerību pārvarēt skepsi un izolāciju.” Tā ir veids, kā mēs varam dziļi sarunāties par visdaudzveidīgākajām pieredzēm, gan iemiesotām, gan intelektuālām vai radošām.”

 Numurā lasāmi Arta Ostupa dzejoļi, Andras Neiburgas dienasgrāmatas fragmenti, vairākas debijas latviešu jaunākajā dzejā un prozā;  Īvas Kosofskas-Sedžvikas un Tūrilas Moi, kā arī latviešu kvīru kopienas pārstāvju esejas; zviedru, ukraiņu un amerikāņu literatūras tulkojumi.