Strāva #17

Numura tēmu iedvesmoja Latvijas PEN lasījumi, kas bija veltīti ieslodzītiem rakstniekiem, tajā iekļauti metaforu konkursa Aizliegtais laureātu darbi, kā arī Ingas Gailes, Leas Vinks, Olivera Fiļimonova un citu latviešu autoru darbi. No tulkojumiem - Virhillio Pinjera (atdzejojis Edvīns Raups), Aleša Štegera (atdzejojis Arvis Viguls), Freda Motena (tulkojusi Ieva Melgalve), Marijas Rodrigesas (atdzejojis Ivars Šteinbergs), Jūlijas Fedorčukas (atdzejojusi Ingmāra Balode) un citu autoru teksti. Numura vizualitāti veido Māras Brašmanes nenocenzētās fotogrāfijas.

Ivars Šteinbergs redakora slejā raksta: "Pirms apmēram gada vairākās ASV skolās no mācību programmām izņēma materiālus, kas ļauj izzināt rasisma vēsturi un atpazīt rasismu mūsdienās. Šāda zināšanu aizliegšana šķietami attīstītā sabiedrībā skubināja interesēties par mūsdienās aizliegtajām grāmatām un šībrīža grāmatu dedzinātājiem. Kādā skaistā veidā par “dedzināmo grāmatu” mēģina tapt “Strāva” – respektīvi, redakcija, uzskatu, cītīgi strādā, lai cita starpā žurnāls izrādītos neērts pasaules varām. Zināms, vēstures gaitā cenzētās grāmatas būtībā ir lielisks obligātās literatūras saraksts. Bet runa nav par ķecerīgo, provokatīvo vai estētikas avangardu. Runa patiesībā vienmēr bijusi par literatūras “bīstamo” spēju demonstrēt, pirmkārt, atbrīvošanās iespējamību un, otrkārt, absolūtas autoritātes neiespējamību."