Strāva #4

Strāvas 4. numurs pievēršas viltus identitātes un identitātes pārmaiņu laikā tematikai, tā galvenā redaktore ir Elvīra Bloma, bet vizuālo tēlu nosaka ukraiņu fotogrāfes Poļinas Poļikarpovas attēlu sērija. Viltus ziņu un videospēļu dzejoļi, Kristīnes Želves redīmeidi, spurainā lietuviešu jaunākās literatūras uzlecošā zvaigzne Nojus Sauļītis, Ausmas Perons dzemdību dzeja, Osvalda Zebra īsstāsts, slavenās Stefana Malarmē poēmas pirmpublicējums latviešu valodā, dzejas aktualitātes tālajos austrumos un pat viltus intervija - to visu un vēl vairāk piedāvā 2022. gada rudens numurs.

 Digitālais laikmets ar teksta pārbagātību un viltus ziņu plūdiem iezīmē radošās un neradošās rakstības robežu izplūšanu. Valoda pati par sevi ir redīmeids, tādēļ noteikt autorības (un literatūras žanru kā tādu) robežas kļūst arvien grūtāk, it sevišķi laikmetīgajā mākslā un dzejā. Metamodernisms aicina atgūt līdzsvaru starp postmoderno autora nāvi un romantismā sakņoto ģēnija vientulību, tomēr literārās fikcijas, mistifikācijas un pat falsifikācijas ir bijušas organiskas literatūras daļas visos laikos. Daiļliteratūra imitē realitāti, nav jābrīnās, ja tā brīžiem pasludina sevi par realitāti, turklāt arī faktos balstīta vēsture vienmēr būs tikai faktu interpretācija.

Par identitātes un pārmaiņu laika jautājumiem liek domāt arī britu video spēļu dzeja, kurā komerciāli spēļu un popkultūras tēli sajaucas ar pieaugšanu. Īpaši žurnālam Strāva ievadu publikācijai uzrakstījis video spēļu dzejas antoloģijas viens no veidotājiem Ārons Kents. Amerikāņu bītņiku kustības huligāns – Tuli Kuferbergs savulaik veidojis poētisku viltus ziņu žurnālu Yeah, taču numurā piedāvāti arī iepriekš mazāk zināmi dzejoļi no dzejnieka privātā arhīva, viens no tiem nodrukāts uz numura ceturtā vāka. Kā numura būtiskāko publikāciju jāmin Stefana Malarmē ikonisko dzejoli Kauliņu metiens nekad neatcels nejaušību Dena Dimiņa atdzejojumā, jo šīs pasaules literatūras vēsturē tik nozīmīgais darbs latviešu valodā publicēts pirmo reizi. No latviešu jaunajiem autoriem ar pirmo publikāciju šajā numurā klajā nāk Olivers Fiļimonovs. Numurs pievēršas arī tālo austrumu literatūrai, iekļaujot vjetnamiešu izcelsmes amerikāņu dzejnieces Ketijas Linas Če dzeju (atdz. Sintija Sudmale), japāņu zinātniskās fantastikas autores Izumi Suzuki prozu (tulk. Ajumo Kurosava un Ieva Melgalve) un vācu pētnieka Franka Kraushāra eseju par ķīniešu kiberdzeju (tulk. Ieva Lapiņa).