"Strāva" izsludina metaforu konkursu "Aizliegtais"!

Literatūras žurnāls “Strāva” sadarbībā ar Starptautisko Jaunā teātra festivālu “Homo Novus” izsludina literāro oriģināldarbu konkursu par tēmu – aizliegtais. 

Piedalīties aicināti gan pieredzējuši autori, gan publicēties nesen sākušie. 

Konkursam piesakāms vai nu dzejolis, kas nav īsāks par 14 rindām, bet apjomā nepārsniedz 40 rindas, vai prozas darbs, kas nepārsniedz 300 vārdus. Jaundarbi iesūtāmi pa vienam, respektīvi, katrā pieteikumā iekļaujams tikai viens darbs, viens pieteicējs drīkst iesūtīt ne vairāk par trim pieteikumiem. Pieteikumi sūtāmi uz e-pastu lidzstrava@gmail.com, tēmā norādot “Metaforu konkurss”. Vēstules tekstā jāiekļauj īsas ziņas par autoru un e-pastam jāpievieno “Word” fails ar oriģināldarbu. Darbus pieņemam latviešu vai latgaliešu rakstu valodā. 

Iesūtīšanas termiņš – šī gada 3. augusts. Darbus vērtēs žurnāla redakcijas pārstāvji. Konkursa laureāti tiks paziņoti augusta pēdējā nedēļā. 

Līdzās publikācijai šā gada ziemas numurā uzvarētāji būs aicināti piedalīties pasākumos performatīvajā “Homo Novus” braucienā uz Daugavpilī 13. septembrī (ar izbraukšanas no agra rīta un atgriešanos naktī), tostarp – lasījumos vilcienā. Uz lasījumiem uzaicinātie konkursa uzvarētāji saņems nelielu honorāru. 

Konkursa impulss ir divdaļīgs. Pirmkārt, pamatā ir novērojums par mūsdienu latviešu dzejā klātesošu domāšanu par dzejas teksta tiešumu/burtiskumu. Nesenā intervijā, runājot par poētisku valodu un ķermeņa pieredzēm, dzejniece Katrīna Rudzīte saka: “Ir iespējams arī rakstīt [..] ļoti tieši un [..] neizmantot ārkārtīgi simbolisku vai poētisku valodu. [L]asot tekstus, mums apziņā ir uzslāņojumi, ko visa [..] heteronormatīvā un patriarhālā kultūra tur ir iedēstījusi, un to visu vajag pakāpeniski atslāņot, lai šie vārdi iegūtu jaunas nozīmes arī tad, ja tas ir tieši un atklāti uzrakstīts.”* Konkurss cer iesaistīt mūsdienu autorus diskusijā par tiešumu un tā šķietamo pretstatu – poētiskumu. 

Kritiķes Andas Baklānes disertācijā metafora “tiek traktēta kā reālā vai piedēvētā līdzībā vai analoģijā balstīts trops, kas ietver klasisku metaforu un tās atvasinājumus (netiešās metaforas), kā arī salīdzinājumu, alegoriju, paralēlismu, personifikāciju, antropomorfiju, zoomorfiju, simbolu”.** Arī konkursa ietvaros jēdziens “metafora” interpretējams plaši un tiek attiecināts uz nozīmes pārnesumu, kas darbojas ne tikai vārda līmenī, bet arī – teikuma un visa dzejoļa/īsprozas teksta līmenī. 

Citiem vārdiem sakot, konkursā aicinām pieteikt dzejas vai īsprozas tekstus, kuros ne tikai lietotas metaforas kā vārdu savienojumi, bet ir domāts par visas tēlu sistēmas metaforiskumu. 

Kā piemēru var minēt Ādama Zagajevska dzejoli “Jechać do Lwowa” (tulkojumā “Braukt uz Ļvovu”), kurā pilsēta Ļviva pakāpeniski ieņem metaforas statusu. Vai – Tomasa Transtrēmera dzeju, kurā metaforas nereti ir izvērstas vairāku rindu garumā. Vai – britu dzejnieka Džeka Andervuda “Šermuli”, kurā liriskais “es” vēlas “injicēt asinis banānā”, lai kāds to “neviļus izvēlas un noloba un tad sagaršo / savādo rūsu”*** (arī šādu ainu var lasīt kā izvērstu metaforu, piemēram, dzejas rakstīšanai) u.c. 

Otrkārt, konkursa pamatā ir dziņa “Strāvas” ziemas numura tēmu pakļaut plašai interpretācijai. Numura ideja izauga no dusmām un bezspēcības, kas saasinājusies kopš pērnā gada novembra. Aizliegtais rakstnieks, aizliegtā grāmata, aizliegtais auglis, aizliegtās domas, aizliegtās sēras – aptuveni šādu atslēgvārdu ietvarā veidojusies topošā numura koncepcija. Paredzams, ka “Strāvā” aizliegtais sasaistīs mūsdienās izplatītu diskriminācijas formu analīzi ar refleksiju par agrāku laiku cenzūras praksēm. Zināms, ka liegums kā kontroles mehānismu daļa ir plaši aprakstīts kultūras teorijās, tostarp psihoanalīzē, piemēram, domājot par tabu konceptu. 

Savukārt metaforu konkursā par aizliegto autori aicināti domāt ar māksliniecisku brīvību, pantos vai rindkopās iepazīt aizliegtā tēmu no skatupunkta, kas pārsteidz vai izaicina, ir negaidīts vai rotaļīgs.

Žurnāla “Strāva” publisko programmu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.  

FOTO: © Homo Novus, 2025. 

_________

* Rudzīte, Katrīna. Izkāpt no kauna radītā klusuma. Punctum, 22/04/2025

** Baklāne, Anda. Metafora 20. gadsimta latviešu dzejas diahronijā: dabas parādību tropu kvantitatīvā un kvalitatīvā analīze konceptuālās metaforas teorijas kontekstā. Promocijas darbs, LU, 2025, 27. lpp.

*** Andervuds, Džeks. Neērts visumā kā plūme uz šķīvja. Punctum, 09/06/2023